Daugavpils Latviešu kultūras centra senioru deju kolektīvs “Atbalss” aicina uz jubilejas koncertu “Dejas tinu kamolā” par godu kolektīva vadītāja, Daugavpilī pazīstamā horeogrāfa, Ivara Mironova 70 gadu jubilejai un SDK “Atbalss” 30 gadu jubilejai!

Ivars Mironovs ir veidojis  horeogrāfiju 42 dejām, kuras dejo gan SDK “Atbalss”, gan citi kolektīvi. Savas pastāvēšanas laikā kolektīvs ir dejojis vairāk kā simts koncertos Latvijā un ārpus tās.

Vienības nama kafejnīcā “Akordeona krodziņš” Romantiskās mūzikas vakars “Viss par mīlestību…”.
Pilsētā pazīstami  mūziķi:
Tatjana Saratova (akordeons), Jūlija Vasiļjeva (klavieres), Staņislavs Kozlovskis (kontrabass), Nikolajs Ļebedevs (sitaminstrumenti), Vladimirs Feodorovs (ģitāra) un burvīgā aktrise un dziedātāja Natālija Kotona piedāvās pasākuma apmeklētājiem muzikālu atmosfēru. Vieglas improvizācijas, patīkamas melodijas radīs pavasarīgu dvēseles noskaņu.

Šī gada 23.februārī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS rakstniecei Annai Rancānei un Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldei par grāmatu „Aiz azara bolti bārzi…” tika pasniegta Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks”.

Grāmata ir dokumentāls stāsts par izcilās Latgales diriģentes un pedagoģes Terēzes Brokas dzīvi un neatsveramo ieguldījumu Latgales un Latvijas kultūrvides saglabāšanā un attīstībā. Lai stāstījums par Terēzi nonāktu pie lasītāja, kopš 2015.gada tika veikts intensīvs pētnieciskais darbs – ievāktas mutvārdu un dokumentālās liecības. Grāmata papildināta arī ar audio materiālu – CD, kurā digitalizētas 2 plates „Latgalian (Latvian) Folk songs” ar latgaliešu tautas dziesmām Staņislava Broka un Terēzes Brokas vadīto kolektīvu izpildījumā. Plates tika ierakstītas 1962.gadā un to izdevējs bija Aleksandra Kancāna vadītais apgāds „Latvian Music”. Grāmatas un CD dizaina autore Sandra Ošiņa.

Latviešu kultūras centra Tautas mūzikas ansamblis “Rakari” un vadītājs Ēvalds Daugulis aicina uz koncertu “Dziesma pavasarim”. Tas iecerēts kā tautas dziesmas ceļojums cilvēka mūža ritumā – no ziedošās jaunības līdz skaistajam briedumam.

Populārās tautas melodijās izskanēs valša, polkas, svinga, šlāgeru, latino, ziņģes, rokenrola un pat hārdroka ritmi.

Daugavpils pilsētas simfoniskā orķestra DAUGAVPILS SINFONIETTA koncertprogrammas nosaukums “Vīrietis un sieviete” ir ņemts no Kloda LELUŠA filmas tāda paša nosaukuma, kurā skanēja komponista Fransisa LEJA brīnišķīgā mūzika. 

Arī šajā koncertā skanēs Fransisa LEJA uzrakstītā melodija, kā arī daudzas citas populāras melodijas, kuru autori ir Dollija PARTONE, Braeins MEJS, Rikardo KOČIANTE, Džeroms KERNS, Džordžs GERŠVINS, STINGS, Leonards KOENS, Aleksandrs ZACEPINS, Raimonds PAULS.

Latviešu kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Saime” (vadītājs Vitālijs Šidlovskis) laipni aicina uz ikgadējo tautas deju sadraudzības  koncertu, kurā savā dejotpriekā dalīsies kolektīvi: “Vēlreiz” (Kauguri, vadītāja Vita Pole), “Saime” (Garkalne,  vadītāji Baiba Kravčenoka un Uldis Muižnieks), “Talderi” (Preiļi, vadītāja Silvija Kurtiņa), “Mesteļenai” (Panevēža/Lietuva,vadītāja Zita Rimkuviene),  “Ūsa” (Salaspils, vadītāja Tatjana Madžule), “Gerve” (Visagina/Lietuva, vadītājs Rimvydas Cikanas).

14. februārī, gada romantiskākajos svētkos, aicinām ikvienu uz franču mūzikas vakaru “Mīlestības dienā…”.

Skaistākās franču dziesmas un melodijas šajā vakarā skanēs profesionālā pūšamo instrumentu orķestra DAUGAVA mūziķu, DŽEZA STUDIJAS un solista VYGANTAS (Viļņa)  izpildījumā!

Vygantas – bards no Viļņas, īsts romantiķis, cilvēks, kas savā dzīvē dara to, kas viņam patīk – dzied, dejo, nodarbojas ar kalnu slēpošanu, lido ar gaisa balonu. Lietuvā pazīstams pēc piedalīšanās televīzijas šovā “Izaicinājums zvaigznēm. Desmit Lietuvas dziesmas”. Būdams pēc profesijas ārsts, savā radošajā darbībā ir izdevis vairākus CD ar dziesmām lietuviešu, angļu un franču valodā (klausīties).

28.02.2020. plkst. 18.30
Vienības nama akordeona krodziņā
Muzikāls džeza piedāvājums no Francijas
Jérémie Piazza & Journal Intime
PLAYTIME

28. februārī plkst. 18.30 Vienības nama kafejnīcā “Akordeona krodziņš” uzstāsies Žeremī Piacca (Jérémie Piazza), sitaminstrumenti un pūšaminstrumentu trio “Journal Intime” no Francijas ar koncertprogrammu PLAYTIME.
Kad virtuozais pūtēju trio Journal Intime satiekas ar dvēselisko bundzinieku Jérémie Piazza – ir laiks spēlēt! Viņu fantāzijas lidojumā Djūks Elingtons satiekas plecu pie pleca ar Džimiju Hendriksu, brīvi cirkulējošas skaņas un neparastie toņi plūst cauri visai koncertprogrammai. Līksms, melodisks un brīžiem psihodēlisks, dziļš saknēs un augsts mākoņos – tāds ir jauns, apburošs džeza piedāvājums no Francijas!

Daugavpils akordeonistu orķestris aicina klausītājus uz koncertu “Tā tam būt”. Koncerta mākslinieciskā vadītāja Tatjana SARATOVA. Solists Artjoms ŅIŽŅIKS (bajāns), Sanktpēterburga.

Daugavpils akordeonistu orķestris ir vairāku Starptautisku konkursu un festivālu laureāts. Pēdējo 5 gadu laikā tas ir realizējis vairākus radošus projektus ar populāriem Latvijas un citu valstu māksliniekiem (solisti Rihards Mačanovskis, Ilona Bagele, dejotāji Viktors un Svetlana Ķiseļi, akordeonists Gorka Hermosa,  grupa “Melo-M” u.c.). Šoreiz ir iestudēta koncertprogramma kopā ar  Artjomu Ņižņiku, kas akordeona mūzikas pasaulē ir pazīstams kā izcils bajānists, pedagogs, komponists un Nikolaja Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas valsts konservatorijas jauniešu bajānistu un akordeonistu kamerorķestra diriģents. 2019.gada oktobra nogalē mūziķis kopā ar Daugavpils akordeonistu orķestri jau ir piedalījies saspēlē Daugavpils akordeona mūzikas festivālā.

Daugavpils Latviešu kultūras centra 2. stāva foajē 24. janvārī plkst. 15.30 tiks atklāta Francijas vēstniecības Latvijā un Francijas institūta Latvijā sagatavotā izstāde “Francijas un sabiedroto ieguldījums cīņā par Latvijas neatkarību. 1918. – 1921.”.

Ja 1918. gada 11. novembris iezīmē oficiālās Pirmā pasaules kara beigas, tad Latvijas neatkarības proklamēšana 1918. gada 18. novembrī, tieši pretēji, iezīmē virkni konfliktu, kuros cits citam pretī stāv latviešu nacionālie spēki, vācu brīvprātīgie un Sarkanā armija. Šī situācija spiež Latvijas Pagaidu valdību meklēt atbalstu pie Antantes uzvarējušajām lielvarām. Tā 1919. gads vairākos aspektos tiek veltīts Latvijas un Francijas kultūras, diplomātisko un militāro attiecību attīstīšanai.